Ziņojums par projekta „Mēģinājums aktivizēt sociālo dialogu un nacionālo industriālo attiecību sistēmu atsevišķās CAEV” – iegūtā mācība un labākā prakse, izejot no krīzes otro starptautisko semināru Rīgā
2016-04-12
Projektu īsteno LIGA Trade Unions (Ungārija) sadarbībā ar LPS „Solidarumas" (Lietuva), Confederation of Labour PODKREPA (Bulgārija), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), Ogolnopolskie Porozumienie Zwodowych (OPZZ) (Polija) un Confederation Francaise Democratique du Travail (CFDT) (Francija).
Semināru atklāja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. Viņa izteica atzinību, ka projekta vadītāji ir izvēlējušies Rīgu par trešā ekspertu semināra norises vietu un īsumā iepazīstināja semināra dalībniekus ar Latvijas arodbiedrību darbību. Nozīmīgākie notikumi pēdējā laikā ir jauna arodbiedrību likuma pieņemšana un grozījumi Darba likumā.
Semināra pirmajā dienā dalībnieki uzklausīja projektā iesaistīto valstu ekspertu ziņojumus. Vispirms Melinda Kelemene (Melinda Kelemen ) iepazīstināja ar projektu. Rīgas seminārs ir paredzēts domu apmaiņai ar arodbiedrību pārstāvjiem: arodbiedrību darba organizētājiem, jauniem arodbiedrību darbiniekiem, arodbiedrību vadītājiem. Viņa iepazīstināja ar projekta mājaslapu, kurā var atrast informāciju par projekta norisi angļu valodā un visās projektā iesaistīto valstu valodās. Tas ir svarīgi, jo arodbiedrību darbinieki nepārzin valodas, tāpēc informācija saprotamā valodā viņiem ir ļoti noderīga.
Sekoja projektā iesaistīto valstu (Bulgārijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Francijas) ekspertu ziņojumi par sociālo dialogu konkrētās valstīs.
Semināra otrajā dienā diskusijā iesaistījās visi semināra dalībnieki. Diskusijai tika izvirzīti četri jautājumi:
1) arodbiedrību organizāciju stratēģija arodbiedrību atjaunošanai (nozares, starpnozaru un nacionālā līmenī);
2) arodbiedrību darba redzamība;
3) jauno tehnoloģiju izmantošana;
4) saites starp arodbiedrību un tās biedriem.
Piemēram, LIGA uztur ciešas saites ar saviem biedriem.
Visplašāk izvērsās diskusija par pirmo jautājumu. Bulgārijas PODKREPA pārstāve pastāstīja par šīs organizācijas darbību: par pārstāvību nacionālā līmeņa trīspušu sadarbības padomē (prezidents ir priekšsēdētāja vietnieks), sadarbību ar žurnalistiem, informācijas sagatavošanu medijiem, darbību Ekonomikas un sociālā padomē, iesaistīšanos projektos, tai skaitā apmācības projektos (piemēram, apmācība darbībā), iesaistīšanos praktiskā darbībā, piemēram, enerģijas sektora konferencē. Bulgārijā atzīmē cilvēka cienīga darba dienu. Sociālo dialogu lieto, lai aizsargātu strādājošos pret sociālo dempingu. Arodbiedrībā organizētas studentu prakses, labākie pēc prakses paliek arodbiedrībā strādāt. PODKREPA atjaunojusi savu mājas lapu.
Ungārijā streiku darbība sekmē interesi par arodbiedrību, bet ir nepilnības streiku likumdošanā. Arodbiedrības biedru skaita proprcija strādājošo vidū arvien samazinās. Ar jauniešiem strādā mentori. Problēma – jaunie cilvēki nemaksā biedru naudas. Ungārijā strādā arī ar augstskolu studentiem – ekonomistiem un tieslietu studentiem. Bezcerīga situācija ir lauksaimniecībā. Svarīgi ir ne tikai piesaistīt jaunus biedrus, bet arī – noturēt esošos.
Ungārijas jauniešu pārstāve stāstīja, kā arodbiedrību darbam organizēt jaunus cilvēkus. Labākais veids ir – izmantojot sociālos medijus un IT, stāstīt, ko arodbiedrības dara biedru labā, parādīt arī darbus. Jaunieši izdod brošūras.
Latvijā LBAS Eiropas Struktūrfondu ietvaros algoja nozaru cilvēkus, kuru uzdevums bija rūpēties par biedru iesaisti. Tomēr bija jūtams, ka arodbiedrību darbā iesaistās cilvēki, kuri ir uz problēmu sliekšņa. Kad problēmas atrisinātas, viņi arodbiedrības pamet. Kopumā biedru mainības rezultāts joprojām ir negatīvs. LBAS līmenī meklē jaunas idejas, stiprina sadarbību ar LBAS dalīborganizācijšm un biedriem. LBAS pārstāve Liene Liekna pastāstīja, kā strādā LBAS jaunieši.
Polijā liela daļa arodbiedrības biedru ir skolotāji. Viņi arodbiedrības popularizē skolās, stāsta skolēniem par arodbiedrībām. Jaunā Polijas valdība ir konservatīva, tā maina kārtību, rada lielu neziņu. Trīspusējās sadarbības padomes vietā ir izveidota Ekonomisko un sociālo lietu padome, bet tā nav trīspusēja. Nav zināms, kā tā darbosies. Tomēr arodbiedrība cenšas piesaistīt jaunus biedrus. Informēšanai izmanto avīzi, rīko organizēšanas kampaņas. Polijā ir decentralizēts arodbiedrību modelis – augstākie līmeņi ir vāji.
Lietuvā formāla stratēģija nav ieviesta. Jauniešu statuss darba tirgū mainās – dažkārt viņi strādā, dažkārt nestrādā. Tāpēc pieļauj, ka cilvēks ir arodbiedrības biedru skaitā arī tad, ja nestrādā. Taču nestrādājošiem jauniešiem ir grūti izlemt – kurā arodbiedrībā iestāties – ne nozares, ne reģionāla arodbiedrība viņiem neder, jo jaunieši ir mobili. Tāpēc ir nodibināta speciāla arodbiedrība jauniem cilvēkiem. Viņiem ir daudz neskaidrību, tāpēc „vecās” arodbiedrības palīdz. Lietuvas jauniešu arodbiedrības pārstāve atzina, ka viņi izjūt darbības stratēģijas un finansējuma trūkumu.
Francijas pārstāvis teica, ka turpinot kā pašlaik, trīs paaudzēs arodbiedrību kustība būs zaudēta, jo nebūs biedru. Viņš uzsvēra, ka nav svarīgi, ko par arodbiedrībām saka plašsaziņas līdzekļi – ir svarīgi, ko saka pašas arodbiedrības. Tās izskatās kā no pagātnes nākušas. Ir jāmeklē jaunus veidus, kā strādāt. Tāpēc Francijā sāktas reformas, meklē jaunas darba formas. Sbiedrība pieprasa demonstrācijas un protesta akcijas, bet tās dažkārt pat traucē. Ir jāzina, ko prasīt. Jauniešu intereses izraisīšanai rīko vasaras festivālus. Kopējais Francijas kolēģu secinājums – arodbiedrības joprojām nav pielāgojušās laikam.
Tika apspriesti arī praktiski jautājumi:
- kā arodbiedrības strādā darbavietās (tiekas ar darbiniekiem pusdienlaikā, gaida pie vārtiem, uzrunā cilvēkus ārpus darba laika – autobusos, baznīcās (Ungārija));
- kā iesaistīt tos, kas strādā ar vienas dienas līgumu (Bulgārija), vai īstermiņa līgumu (Latvija – medicīnā) – labs piemērs ir Somija;
- kā iesaistīt mikro un mazos uzņēmumos strādājošos (šādu uzņēmumu veidošanos sekmē īpašas programmas (Latvija)) – Ungārijā ir pieredze, kā rīkoties ar šādiem uzņēmumiem, piemēram, veido profesiju arodbiedrības, taču lielu skaitu darbinieku no mikro un mazajiem uzņēmumiem piesaistīt nevar;
- kā ieinteresēt masu plašsaziņas līdzekļus – vairāku valstu arodbiedrības sūrojās, ka plašsaziņas līdzekļi negribīgi atspoguļo arodbiedrību darbu.
