Jaunumi
2016-04-12
Projektu īsteno LIGA Trade Unions (Ungārija) sadarbībā ar LPS „Solidarumas" (Lietuva), Confederation of Labour PODKREPA (Bulgārija), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), Ogolnopolskie Porozumienie Zwodowych (OPZZ) (Polija) un Confederation Francaise Democratique du Travail (CFDT) (Francija).
2016-03-14
Projektu īsteno LIGA Trade Unions (Ungārija) sadarbībā ar LPS „Solidarumas" (Lietuva), Confederation of Labour PODKREPA (Bulgārija), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), Ogolnopolskie Porozumienie Zwodowych (OPZZ) (Polija) un Confederation Francaise Democratique du Travail (CFDT) (Francija).
2016-02-22
„Mēģinājums aktivizēt sociālo dialogu un nacionālo industriālo attiecību sistēmu atsevišķās CAEV” – iegūtā mācība un labākā prakse, izejot no krīzes
Projektu īsteno LIGA Trade Unions (Ungārija) sadarbībā ar LPS „Solidarumas" (Lietuva), Confederation of Labour PODKREPA (Bulgārija), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), Ogolnopolskie Porozumienie Zwodowych (OPZZ) (Polija) un Confederation Francaise Democratique du Travail (CFDT) (Francija).
„Mēģinājums aktivizēt sociālo dialogu un nacionālo industriālo attiecību sistēmu atsevišķās CAEV” – iegūtā mācība un labākā prakse, izejot no krīzes
2016-02-22
Projektu īsteno LIGA Trade Unions (Ungārija) sadarbībā ar LPS „Solidarumas" (Lietuva), Confederation of Labour PODKREPA (Bulgārija), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), Ogolnopolskie Porozumienie Zwodowych (OPZZ) (Polija) un Confederation Francaise Democratique du Travail (CFDT) (Francija).
Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienība.
Semināra dalībnieki noklausījās Lietuvas arodbiedrības „Solidarumas ” prezidentes Kristinas Krupavičienes uzrunu. Projekta vadītāja Melinda Kelemena (Ungārija) iepazīstināja ar projekta mērķiem un norisi. Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) padomnieks politikas jautājumos Marko Cilento (Itālija) sniedza informatīvu lekciju „Darba attiecības Eiropā – dažādība un labākie piemēri”.
Pēc tam projekta dalībnieki no Lietuvas, Latvijas, Bulgārijas, Ungārijas, Polijas un Francijas stāstīja par sociālā dialoga un darba attiecību sistēmām savās valstīs.
Semināra otrajā dienā notika brīva diskusija par arodbiedrību darba praksi projektā iekļautajās valstīs. Diskusijai bija ierosināti vairāki problēmu bloki:
arodbiedrību atzīšana,
sadarbība ar arodbiedrību biedriem,
arodbiedrību finansējums (biedru nauda plus citi avoti);
arodbiedrību darbība uzņēmumu līmenī, ja ir vairāk par vienu arodbiedrību.
Pirmajā problēmu blokā izvērsās diskusija par arodbiedrības nozīmīguma samazināšanās iemesliem. Viens no cēloņiem, ko minēja vairāki semināra dalībnieki, ir nepievilcīgs vai nevajadzīgs arodbiedrību pakalpojumu piedāvājums. Ja arodbiedrībām nav pievilcīgs pakalpojuma piedāvājums, biedru skaits turpinās samazināties. Diskusijas gaitā tika minēti vairāki pievilcīgu pakalpojumu piemēri, tomēr kopējais noskaņojums palika tāds, ka šis jautājums ir turpmāka pētījuma vērts. Piemēram, Francijā visi uzņēmēji, kam ir vairāk kā 10 strādājošie, maksā fondā, kas atjauno strādājošo dzīvokļus. To var saistīt ar dalību arodbiedrībā, jo šajos uzņēmumos arodbiedrību segums ir 95%. Arodbiedrību piedāvājumā var būt iekļauti arī nodarbinātības veicināšanas un sociālās apdrošināšanas sistēmas elementi. Pakalpojums ir arī informatīvu materiālu un žurnālu izdošana, taču, piemēram, Francijā žurnāla izdošana nav izrādījusies efektīva.
Otrs iemesls ir arodbiedrību pārstavniecība un iespējas panākt uzlabojumus. Nekvalitatīva pārstāvniecība rosinājusi nozīmīgu arodbiedrību reformu Francijā.
Arodbiedrību biedru skaita samazinājuma iemesls ir arī tautsaimniecības struktūras maiņa un lielo uzņēmumu izzušana.
Otrajā problēmu blokā tika konstatēts, ka sadarbība ar arodbiedrību biedriem ne vienmēr ir sekmīga. Pat ja nacionālā līmeņa arodbiedrība cenšas informēt biedrus, informācija ne vienmēr sasniedz arodbiedrības biedrus uzņēmumos, bet paliek nozaru arodbiedrību organizācijās.
Trešajā problēmu lokā atklājās, ka arodbiedrību galvenais ienākumu avots ir biedru naudas, un tas parsti nav pietiekošs finansējums. Arodbiedrības saņem finansējumu arī no fondiem un citiem avotiem. Bulgārijā strādājošie, kas nav arodbiedrības biedri, maksā arodbiedrībai par noslēgta kolektīvā līguma labumu izmantošanu. Polijā arodbiedrības saņem finansējumu no sociālā dialoga padomes, arī no ekonomiskās darbības un ES fondiem.
Semināra laikā radās priekštats, ka dažās valstīs nav pietiekoši labs regulējums arodbiedrību darbībai, ja uzņēmumā ir vairāk par vienu arodbiedrību.
Kopumā semināra dalībnieki atzina, ka ir ieguvuši vērtīgu informāciju, un atzīmēja, ka semināra otrā daļa, kurā notika diskusija par praktiskiem arodbiedrības darba jautājumiem, ir bijusi sevišķi vērtīga. Projekta dalībnieki varēja pārbaudīt savu ziņojumu kvalitāti un nozīmību arodbiedrību vērtējumā un atklāt vēlamos uzlabojumus un papildinājumus.
