Jaunumi
2016-04-12
Projektu īsteno LIGA Trade Unions (Ungārija) sadarbībā ar LPS „Solidarumas" (Lietuva), Confederation of Labour PODKREPA (Bulgārija), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), Ogolnopolskie Porozumienie Zwodowych (OPZZ) (Polija) un Confederation Francaise Democratique du Travail (CFDT) (Francija).
2016-03-14
Ziņojums par projekta „Mēģinājums aktivizēt sociālo dialogu un nacionālo industriālo attiecību sistēmu atsevišķās CAEV” – iegūtā mācība un labākā prakse, izejot no krīzes
Projektu īsteno LIGA Trade Unions (Ungārija) sadarbībā ar LPS „Solidarumas" (Lietuva), Confederation of Labour PODKREPA (Bulgārija), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), Ogolnopolskie Porozumienie Zwodowych (OPZZ) (Polija) un Confederation Francaise Democratique du Travail (CFDT) (Francija).
2016-02-22
Projektu īsteno LIGA Trade Unions (Ungārija) sadarbībā ar LPS „Solidarumas" (Lietuva), Confederation of Labour PODKREPA (Bulgārija), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), Ogolnopolskie Porozumienie Zwodowych (OPZZ) (Polija) un Confederation Francaise Democratique du Travail (CFDT) (Francija).
Ziņojums par projekta „Mēģinājums aktivizēt sociālo dialogu un nacionālo industriālo attiecību sistēmu atsevišķās CAEV” – iegūtā mācība un labākā prakse, izejot no krīzes
2016-03-14
Projektu īsteno LIGA Trade Unions (Ungārija) sadarbībā ar LPS „Solidarumas" (Lietuva), Confederation of Labour PODKREPA (Bulgārija), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), Ogolnopolskie Porozumienie Zwodowych (OPZZ) (Polija) un Confederation Francaise Democratique du Travail (CFDT) (Francija).
Semināru atklāja Dipl. inž. Aleksandars Zagorovs (Aleksandar Zagorov), Darba konfederācijas PODKREPA izpildpadomes biedrs, konfederācijas sekretārs par sociālā dialoga jautājumiem, un Ļubka Georgijeva (Lyubka Georgieva), konfederācijas sekretāre par izglītības jautājumiem.
Aleksandrs Zagorovs uzsvēra, ka arodbiedrību darbu mūsdienās ietekmē mainīgi ārējie apstākļi – tehnoloģiju attīstība, bēgļu krīze. Viņš atzina sociālā dialoga nozīmi, un apliecināja, ka to ir lietderīgi veidot, izmantojot Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, taču sociālajam dialogam ir jābūt plašākam kā NTSP ietvars.
Arī Ļubka Georgijeva atzina sociālā dialoga lielo nozīmi sabiedrības attīstībā. Viņa pievērsās galvenokārt izglītības jautājumiem, stāstīja par arodbiedrību biedru apmācību Bulgārijā. Ir dažādas apmācības metodes. PODKREPA ir izveidojusi elektronisko platformu attālinātai apmācībai. Par šo programmu ir liela interese.
Semināra turpinājumā Melinda Kelemene (Melinda Kelemen) iepazīstināja ar projektu. Sofijas seminārs ir paredzēts domu apmaiņai ar nozaru ekspertiem.
Semināra otrajā dienā lielisku ziņojumu par jaunām tendencēm sociālā dialoga attīstības politikā ES kopumā sniedza Estere Linča (Eshter Lynch), ETUC (Eiropas Arodbiedrību konfederācijas) konfederācijas sekretāre. Aktuālākais jautājums ir arodbiedrību pārstāvība. Arodbiedrību biedru skaits visā Eiropā samazinās, tāpēc jautājums par arodbiedrību tiesībām pārstāvēt plašas strādājošo masas un slēgt kolektīvos līgumus kļūst apšaubāmas. Viens risinājums ir paaugstināt kolektīvā līguma slēgšanas līmeni – nostiprināt strādājošo tiesības ar nozares un nacionālā līmeņa kolektīvajiem līgumiem. Šāda pieeja rada virkni papildus nosacījumu. Saprotams, ka nozaru un nacionāla līmeņa līgumiem jābūt kvaliatīviem un taisnīgiem, vienādi izdevīgiem visiem, uz kuriem tas attiecas. Lai tā būtu, līguma slēdzējiem jābūt nozarē atzītiem, tāpēc ir jāievieš sociālo partneru izvirzīšanas un atzīšanas sistēmas. Labs piemērs ir Francija, kur arodbiedrību biedru skaits, salīdzinot ar strādājošo skaitu, nav liels, bet kolektīvā līgumā iesaistīto strādājošo skaits, pateicoties kvalitatīvai sociālo partneru pārstāvniecībai, ir liels.
Līgumslēgšanu apgrūtina darba devēju organizāciju vājums un nevēlēšanās iesaistīties sociālajā dialogā.
Izmantojot nozaru un nacionāla līmeņa līgumus ir jāparedz izņēmumi. Ne augstāka līmeņa kolektīvos līgumus, ne atvieglojumus nedrīkst izmantot ļaunprātīgi.
Tiek analizētas iespējas, kā organizēt mazu darba kolektīvu strādājošos un pašnodarbinātos, piemēram, frizierus, žurnālistus. ETUC seko, lai tiktu attīstīta Eiropas sociālā pilāra ideja.
Plašajā diskusijā pēc Esteres Linčas ziņojuma semināra dalībnieki stāstīja, kā viņu valstīs arodbiedrību kustībā vai aizsardzībā tiek iesaistīti pašnodarbinātie, kultūras un militāro dienestu darbinieki, gidi.
Semināra „apaļā galda" diskusijai bija izvirzīti trīs jautājumi:
industriālās (darba) attiecības valsts un pašvaldību organizācijās (atļauja organizēt vai piedalīties arodbiedrībās, streikot u.c.); nacionālā un nozaru līmeņa sociālais dialogs (t. sk. darba samaksas noteikšana) sabiedriskā sektorā; organizēšanas un veiktspējas nostiprināšana, tai skaitā arodbiedrību finanšu ilgtspēja.
Raita Karnīte, Latvija
